Pils

Kad grāfi Plāteri 1729.gadā ieguva Krāslavu īpašumā, tur bija no koka būvēta muižas ēka, kuras pieticīgais izskats aprakstīts dzimtas locekļu atmiņās. Ap 1750.gadu Konstantīns Ludvigs Plāters uzsāka celt divstāvu mūra ēku ar mansarda jumtu - grāfu rezidenci.

Jaunās pils celtniecība turpinājās līdz 1791.gadam. Pastāv pieņēmums, ka pils projekta autors varētu būt Jans Valentijs Didreištēns vai arī tās plāns tapis, šim meistaram sadarbojoties ar A.Parako. Krāslavas Jaunās pils iekštelpu apdare attiecas uz 18.gs. 60.-70.gadiem. Tās autoru vārdus nav izdevies uzzināt. Parasts domāt, ka Krāslavas baznīcas sienu gleznojumu autors F.Kastaldi varētu būt saistīts arī ar pils glezniecisko apdari.

Interesanti izsekot Krāslavas muižas pils arhitektūras tuviem un tāliem ietekmju avotiem. Latgales muižu arhitektūrā mansarda jumts nav tipiska parādība, jo nav daudz tādu mūra ēku, kur to varētu izmantot. Toties Varšavā un tās apkaimē nav retums 18.gs. pilis ar mansarda jumtiem.

Pils sienu gleznojumi tika atklāti 1984.gadā iekštelpu sienu izpētes rezultātā. Tie attēlo arhitektoniskas detaļas, augu un ziedu vītnes, cilvēku figūras, kā arī Romas skatus, kuri uzgleznoti pēc Džovanni Batistas Piranezi ofortu paraugiem.

Papildus informācija: VisitKraslava.com | Krāslava Vikipēdijā | Plateru dzimta