• 1729. gadā Krāslava pārgāja Plāteru dzimtas īpašumā

    Krāslava pārgāja Plāteru dzimtas īpašumā

    1729.gadā Jans Ludvigs Plāters, Latgales un Daugavpils stārasts, atpērk Krāslavu no Čapsku dzimtas par 14 000 dālderiem. Tajā pašā gadā viņš pārceļas no Indricas muižas uz Krāslavu, kas pieder viņa pēctečiem gandrīz divsimt gadus – līdz pat īpašuma atsavināšanai pēc Pirmā pasaules kara 20.gadsimta 20.jos gados.

    Šajā gadā Krāslava ieguva miesta tiesības. Kad Krāslava tika pārdota Janam Ludvigam Plāteram, tajā bijušas tikai 47 sētas, tomēr laika gaitā Krāslava izvērtusies par vienu no vadošajiem kultūras un sabiedriskās dzīves centriem Latgalē.

    Laikposmā no 1729. līdz 1737. gadam Jans Ludvigs Plāters aktīvi darbojās, lai miesta stratēģiski izdevīgo novietojumu izmantotu amatniecības, kā arī Krievijas un Polijas tirdzniecības sakaru attīstīšanai.

  • 1737. gadā Krāslavu mantoja Jana Ludviga Plātera dēls Konstantīns Ludvigs Plāters

    Krāslavu mantoja Jana Ludviga Plātera dēls Konstantīns Ludvigs Plāters

    1737. gadā Krāslavu mantoja Jana Ludviga Plātera dēls Konstantīns Ludvigs Plāters. Konstantīns Ludvigs Plāters bija Inflantijas stārasts, Trockas kastelāns un Mstislavas vojevoda. Viņš turpināja tēva aizsākto miesta attīstības ieceri un panāca, ka tā ieguva Magdeburgas tirdzniecības tiesības.

    No 1737. miests strauji uzplauka. Tā centrā izveidoja taisnstūra tirgus laukumu, kurā uzcēla arī rātsnamu, vairākas tirgotavas, kā arī mūra un koka namus, kas bija paredzēti Polijas un Vācijas amatniekiem. 18. gs. otrajā pusē Krāslava jau lepojās ar teicamas kvalitātes vietējiem ražojumiem – tepiķiem, samtu, zelta un sudraba izstrādājumiem, kas tika ražoti gan eksportam uz Poliju un Lietuvu, gan uz Krieviju.

    Četras reizes gadā regulāri notika lieli gadatirgi, kas veicināja Krāslavas kā tirdzniecības centra attīstību. Caur Krāslavu gāja arī svarīgs pasta ceļš – Rīga – Vitebska – Smoļenska – Maskava.

    Ienākumi, ko deva tirdzniecība un muita, ļāva Plāteram veikt plašus celtniecības darbus. 1752. gadā sāka būvēt pirmo monumentālo celtni – rātsnamu, 1755. gadā – Krāslavas katoļu baznīcu, bet dažus gadus vēlāk – arī semināra ēkas. 1759. gadā tika uzbūvēta bibliotēka.

  • 1759. gadā pilī tiek izvietota bibliotēka

    Konstantīna Ludviga Plātera uzbūvētajā pilī tiek izvietota bibliotēka

    1759. gadā Konstantīna Ludviga Plātera jaunizveidotā liepu parka austrumu malā uzbūvētajā pilī tiek izvietota bibliotēka ar aptuveni 20 000 sējumiem, atlantiem un rokrakstiem.

    Diemžēl no šiem lielajiem krājumiem ļoti maz ir saglabājies. Sliktā stāvoklī arī pati ēka.

  • 1765. gadā Konstantīns Ludvigs Plāters būvē jauno pili

    Uzsākta grāfu Plāteru jaunas pils celtniecība

    Grāfu Plāteru jauno pili Krāslavā sāk būvēt Konstantīns Ludvigs Plāters 1765.gadā, celtniecība pabeigta 1791.gadā Augusta Hiacinta Plātera laikā. Sākumā pils būvēta baroka stilā, taču 18.gs.beigās un 19.gs.sākumā to pārbūvē pēc klasicisma kanoniem. Krāslavas pils ir vienīgā pils Latgalē ar šādu stilu arhitektūras sajaukumu.

    1984.gadā iekštelpu sienu zondāžu rezultātā tiek atklāti pils sienu gleznojumi. Tajos attēlotas arhitektoniskas detaļas, augu un ziedu vītnes, cilvēku figūras, Romas skati, kas veidoti pēc Džovanni Batistas Piranēzi (1720.–1778.) ofortu paraugiem.

    Līdzās pilij tiek uzbūvētas vairākas saimniecības ēkas, kurās dzīvoja un strādāja grāfu kalpotāji. Tika izveidotas oranžērijas, uzbūvēti zirgu staļļi.