Tēlnieces Vandas Zēvaldes atklātais krājums
(12.12.19)

Šogad Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs realizēja Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Muzeja nozares attīstības programma” projektu - atklātā krājuma “Tēlnieces Vandas Zēvaldes mantojums” plauktu sistēmas ierīkošanu vienā no ERAF projekta “Rīteiropas vērtības”* ietvaros renovētajām pils staļļu telpām. Tēlnieces darbi, kuri agrāk glabājās slēgtā krātuvē, tagad būs pieejami apskatei tam paredzētajos vaļējos plauktos un lielformāta atvilktnēs. Mūsdienīgs krājuma iekārtošanas un uzglabāšanas risinājums nenoliedzami paver plašāku sabiedrības iesaisti muzeja komunikācijas un pētniecības darbā, veicinot apmeklētājam maksimālu pieeju muzeja kolekcijām un to izmantošanu. Šāda krājuma iekārtošana atklās muzeja apmeklētājam jaunu skatījumu uz novadnieces, tēlnieces daiļradi un nodrošinās krājuma publisku pieejamību, gūstot zināšanas un māksliniecisko baudījumu.

Mēbeles jaunajai krātuvei izgatavoja krāslavieši IK “brāļi Vanagi”, ar kuriem muzejam izveidojusies laba sadarbība un realizēti vairāki projekti.

Vanda Zēvalde ir dzimusi Krāslavā(1922.27.06.- 1997.11.06.). Drīz ģimene pārcēlās uz Rīgu, kur Vanda mācījās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. 1943. gadā viņa iestājās Valsts Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā, bet pēc gada pievērsās tēlniecībai. Jau studiju gados viņai radās mīļākie skulpturālie tēli – dzīvnieki un balets. Viņas diplomdarbs“Balerīna Anna Priede” glabājas Nacionālā mākslas muzeja krājumā. Visi Vandas Zēvaldes darbi izstrādāti reālistiskajā manierē. 1960-tajos gados viņa pievērsās portretiem – pārsvarā tie bija slaveno kultūras, mākslas un politikas darbinieku portreti, piemēram, aktieru Ž. Katlapa, Ģ. Jakovļeva, V. Skulmes,komponista J. Vītola, mākslinieka K. Ubāna un citi krūšutēli. Viņas iemīļotākie materiāli bija bronza, šamots, majolika, ģipsis, porcelāns. Vairāki tēlnieces darbi glabājas Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā un Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Dzimtajā Krāslavā V. Zēvaldes pirmā izstāde notika 1982. gadā. Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja krājumā glabājas tēlnieces skulptūras, zīmējumi un skices, kā arī daudzi dokumenti, izstāžu afišas,katalogi, albumi, fotogrāfijas, kurās iemūžinātas V. Zēvaldes dzīves un darba gaitas. Kopumā atklātajā krājumā apskatei būs pieejami 816 priekšmeti.

Alla Lomanovska

Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja galvenā krājuma glabātāja

Foto: Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs

*Uzziņai: Novērtējot sešu Latgales pašvaldību, taiskaitā Krāslavas novada domes, darbu kultūras mantojuma saglabāšanas unattīstības jomā, to kopprojekts Nr.5.5.1.0/17/I/007 “Rīteiropas vērtības” ir atbalstīts Eiropasreģionālās attīstības fonda apakšprogrammas SAM 5.5.1 “Saglabāt, aizsargāt unattīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītospakalpojumus” pirmajā atlases kārtā. Saskaņā ar projekta koncepciju (vadošais partnerisDaugavpils pilsētas dome, projekta kopējais budžets – EUR 5,88 milj.EUR)tiek veidots kopējs tūrisma piedāvājums vienota tūrisma galamērķa veidā arsavstarpēji papildinošu objektu loku, kas pārstāv Latgali visaptverošā veselumā– no 11.gadsimta Ludzas pilsdrupām un vācbaltu Borhu dzimtas rezidences Preiļos,Krāslavas Plāteru dzimtas muižas un Aglonas bazilikas baroka spožuma līdzvecticībnieku sādžām Daugavpils novadā, tehnikas muzejam un industriāla dizainaprezentēšanai Daugavpils cietoksnī.

Krāslavas novada domes kā projekta partnera attiecināmo izmaksu budžetsprojektā ir 500 000 EUR, šis finansējums ieguldīts vērienīgos Krāslavas pilsstaļļu rekonstrukcijas darbos, kas veiksmīgi pabeigti 2018. gada maijā: tikaveikta jumta nomaiņa visai ēkai, fasādes renovācija, komunikāciju pieslēgumi,iekšdarbi ēkas daļā uz pils pagalma pusi, teritorijas labiekārtošana.Nepieciešamais papildu finansējums tika nodrošināts no Krāslavas novada domesbudžeta.